Rīgas Fondu birža                                                     02.05.2005



Rīgas Fondu birža pārsūdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu, noraidot 

pārmetumus par nevienlīdzīgu attieksmi pret biržas emitentiem 





Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu 

par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, 

kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, 

otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS 

“Latvijas kuģniecība”. 

Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu 

Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK 

lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības 

prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža  FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, 

pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz 

tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz 

informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi 

Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības 

pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu 

kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas 

rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču 

FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz 

pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi 

varētu to nepamatoti izmantot, lai  pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, 

neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” 

Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.



Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt 

FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, 

kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas.

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic 

informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu,  biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, 

ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus 

uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un  nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem 

par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un 

starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu.

Papildu informācija:

Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: riga@omxgroup.com



IZZIŅAI

Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz 

informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt 

pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu 

kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas 

darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. 

un 54. pants) , gan  biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas 

regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums.

Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad 

Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms 

ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais  darba kārtības   punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes 

vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra 

„Ventspils nafta” iniciatīvas.