A/s  Latvijas kuģniecība (LK) pamatdarbība 2003. gadā bijusi veiksmīga,

liecina  uzņēmuma  pagājušā gada finansiālās darbības audita rezultāti.

Pateicoties  labvēlīgajam kuģošanas tirgum - salīdzinoši augstām frakts

likmēm  un  ziemas  smago ledus apstākļu radītajam pieprasījumam pēc LK

ledus  klases  tankkuģiem un refrižeratorkuģiem, 2003. gadu LK koncerns

noslēdza ar 8,8 miljonu latu peļņu.

"2003.  gadu  raksturo  vairāki  uzņēmumam nozīmīgi notikumi. Pērn tika

pabeigts  LK  privatizācijas process, pārdodot visas valstij piederošās

BO  VAS  "Latvijas privatizācijas aģentūra" turējumā esošās sabiedrības

akcijas.   LK   koncernā   tika  uzsākta  tankkuģu  flotes  atjaunošana

atbilstoši   apstiprinātajai  stratēģijai  2003.-2010.  gadam,  kā  arī

turpinājās  jau  2002.  gadā aizsāktā struktūrvienību reorganizācija un

administratīvo  izmaksu  optimizācija,"  atzīst  LK  prezidents  Imants

Vikmanis.

Uzņēmuma  stratēģijas  īstenošana  tika uzsākta 2003. gada otrajā pusē,

īpašu  uzmanību  pievēršot  tankkuģu  flotes atjaunošanai. Tika pārdoti

nerentablie   "Kurska"  tipa  refrižeratorkuģi  un  vairāki  novecojuši

tankkuģi,  kuru  tehniskais  stāvoklis  neatbilda  izvirzītajām Eiropas

Savienības  prasībām  kuģošanas drošības jomā. Iegūtie finanšu līdzekļi

tika novirzīti investīcijām tankkuģu flotes atjaunošanai.

Latvijā  notikušās  labvēlīgās  nodokļu  politikas  izmaiņas  kuģošanas

likumdošanas  sfērā  ļauj  LK  izskatīt  iespēju  pārreģistrēt koncerna

flotes  kuģus  zem Latvijas Republikas valsts karoga. 2003. gada nogalē

Latvijas valsts karogs tika pacelts uz tankkuģa "Zoja II".

LK  flotē  līderi  joprojām ir tankkuģi, kuru 2003. gada reisu ienākumi

veido  gandrīz 80% no kopējiem LK koncerna kuģu reisu ienākumiem. 2003.

gada sākumā LK koncerna tankkuģu floti veidoja 36 tankkuģi. Jūlijā tika

ieviesti  ekspluatācijā  arī  2002.  gada  beigās  no  aresta  Francijā

atbrīvotie kuģi.

2003.  gada sākumā, sevišķi aukstās ziemas Eiropā ietekmē, ledus klases

tankkuģu  tirgus  konjunktūra bija labvēlīga - augstas frakts likmes un

stabili kravu apjomi. Tomēr gada otrajā ceturksnī sekoja straujš frakts

likmju   kritums,   saistīts  ar  pazeminātu  pieprasījumu  pēc  naftas

produktiem,   kā  arī  daudzu  naftas  pārstrādes  rūpnīcu  plānotajiem

remontiem.

Gada beigās frakts likmes paaugstinājās, it īpaši tumšo naftas produktu

pārvadājumiem.  Tas  bija  saistīts  ar  gatavošanos  ziemas  periodam,

uzkrājumu  veidošanu  un  vēl atmiņā esošo bargo 2002/2003. gada ziemu.

Frakts   likmes  paaugstinājās  arī  citu  faktoru  ietekmē,  piemēram,

Turcijas  ieviesto  Bosfora  šauruma  tranzīta ierobežojumu tankkuģiem,

garākiem par 200 metriem, dēļ.

2003. gada decembrī, saskaņā ar LK flotes atjaunošanas stratēģiju, tika

noslēgta vienošanās ar Horvātijas kuģa būves rūpnīcu "3.Maj" par astoņu

51,800  DWT ledus klases tankkuģu būvi. Pirmais tankkuģis tiks uzbūvēts

2006. gada vasarā.

2003.  gadā 13 refrižeratorkuģu un sauskravu flotes reisu ienākumi kopā

veidoja   aptuveni  15%  no  kopējiem  LK  koncerna  reisu  ienākumiem.

Salīdzinot   ar  2002.  gadu,  refrižeratorkuģu  segmentā  kopumā  bija

vērojams  likmju  kāpums.  Likmju uzlabojums īpaši izteikts bija ziemas

mēnešos,  kad  smago ledus apstākļu dēļ Somu jūras līcī strauji pieauga

pieprasījums  pēc  LK  refrižeratoru  kuģiem tradicionālajā maršrutā uz

Sanktpēterburgas ostu. Frakts likmju kāpums un nerentablo "Kurska" tipa

kuģu  pārdošana  LK  refrižeratoru  flotei  ļāva  noslēgt 2003. gadu ar

peļņu.

LK  koncernam  piederošo divu moderno gāzvedējkuģu reisu ienākumi 2003.

gadā  veidoja  aptuveni  5%  no  kopējiem  reisu ienākumiem. Sezonālais

likmju pieaugums 2003. gada sākumā bija zemāks nekā iepriekšējos gados,

un  gāzvedējkuģu  tirgus likmes pieauga tikai gada pēdējā ceturksnī. To

salīdzinoši  zemais  līmenis  joprojām ir izskaidrojams ar nepietiekamu

tirdzniecības apjomu tempu pieaugumu.

Lai  arī  2003.  gada beigās bija vērojams frakts likmju pieaugums, nav

pamata  uzskatīt,  ka šādas pozitīvas tendences saglabāsies ilgtermiņā,

ņemot  vērā  lielu  jaunbūvju  pasūtījumu skaitu kuģu būves rūpnīcās un

naftas   pārvadājumu   regulējošo   prasību   pastiprināšanos.   Tomēr,

realizējot   flotes   atjaunošanas  programmu,  LK  ir  labas  izredzes

attīstīties  un  nostiprināt savu tirgus daļu, jo jaunākas, bet mazākas

kopējās  tonnāžas  flotes  uzturēšana  ir  ekonomiski efektīvāka un dos

labākus  rezultātus par vecāku, bet lielāku kopējās tonnāžas floti. Bez

tam,  2002.  gadā  uzsāktās LK reorganizācijas rezultātā plānots panākt

administratīvo izmaksu samazinājumu, kas pozitīvi ietekmēs turpmākos LK

darbības rezultātus.

A/s  "Latvijas  kuģniecība"  padome  2003.  gada  uzņēmuma  finansiālos

rezultātus izskatīs 2004. gada 7. aprīlī un iesniegs apstiprināšanai LK

akcionāru pilnsapulcei šī gada maijā.

Revidēts a/s "Latvijas Kuģniecība" 2003. gada pārskats ir pieejams šeit



Papildu informācija:

Marita Ozoliņa - Tumanovska,

A/s Latvijas kuģniecība

Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja

Tālr. 70 20 120