Rīgas   Fondu   biržas   Padome   ir  atbalstījusi  valdes  izstrādātos

priekšlikumus  attiecībā  uz Brīvajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem pēc

2004.gada  1.janvāra.  Rīgas Fondu birža ir pieņēmusi lēmumu neslēgt un

saglabāt  biržā  Brīvo sarakstu. Atbilstoši grozījumiem biržas nolikumā

"Par  vērtspapīru  sarakstiem" Brīvais saraksts būs bez kvantitatīvajām

prasībām.  Tas  nozīmē,  ka jebkura publiska akciju sabiedrība Latvijā,

varēs   kotēt  savas  akcijas  biržā,  neatkarīgi  no  šīs  sabiedrības

pamatkapitāla,   kapitalizācijas,   rentabilitātes,  akcionāru  skaita,

akciju  skaita  publiskā  apgrozībā  un citiem kritērijiem. Prasība par

šāda  saraksta  ieviešanu  katrā  Latvijā  reģistrētā  fondu  biržā  ir

iestrādāta jaunajā "Finanšu instrumentu tirgus likumā". 



Uzsākot  stratēģisko  virzību no kvantitātes par labu kvalitātei, 2001.

gadā  Rīgas  Fondu  birža  paziņoja  par nodomu slēgt Brīvo sarakstu no

2004.gada.  Biržas  mērķis  bija un paliek piedāvāt tirgum kvalitatīvus

uzņēmumus, kas ievēro mazākuma akcionāru intereses un publiska uzņēmuma

pārvaldes principus. Šāds termiņš tika noteikts:

1)  ņemot  vērā  likumu  "Par  vērtspapīriem",  saskaņā  ar  kuru  tiem

uzņēmumiem,  kuri  kontrolpaketi ieguvuši privatizācijas rezultātā līdz

2003.  gada  26.septembrim  bija  tiesības neizteikt akciju atpirkšanas

piedāvājumu un

2)  lielākajai  daļai  Brīvā  saraksta uzņēmumu uz to brīdi bija akciju

kontrolpaketes   īpašnieks.   Šāds  risinājums  deva  iespēju  mazākuma

akcionāriem  brīvi tirgot sev piederošās akcijas regulētā tirgū un līdz

brīdim,   kad   kontrolpaketes  īpašnieks  izteiks  akciju  atpirkšanas

piedāvājumu.



Vājie  akciju  atpirkšanas  rezultāti, diemžēl apliecināja, ka uzņēmumu

lielo akciju pakešu īpašniekiem nerūp mazo akcionāru interese un tie ir

gatavi  visos  iespējamajos  veidos  izvairīties  no akciju atpirkšanas

piedāvājuma  izteikšanas.  Ņemot  vērā  jau iepriekš Rīgas Fondu biržas

valdē  pieņemtos  lēmumus  par  Brīvā saraksta likvidāciju liels skaits

ieguldītāju, tai skaitā tie, kuri piedalījās publiskajā piedāvājumā par

sertifikātiem,   tika   nostādīti  neskaidrā  situācijā.  Atšķirībā  no

Oficiālajā  sarakstā  un  Otrajā  sarakstā kotēto uzņēmumu īpašniekiem,

Brīvā  saraksta  uzņēmumu  mazie  akcionāri  faktiski  zaudēja jebkuras

iespējas arī nākotnē atbrīvoties no šo uzņēmumu akcijām.



Lai  aizsargātu  mazo  investoru  intereses,  biržai  pārrunājot  esošo

situāciju  ar  Finanšu  un  kapitāla tirgus komisiju, bankām un brokeru

sabiedrībām,  ir panākta kopīga izpratne par šī jautājuma risināšanu un

attiecīgie  priekšlikumi  jau ir iestrādāti "Finanšu instrumentu tirgus

likumā".  Grozījumi  paredz,  ka  visām  Latvijā izveidotām regulētajām

tirgus vietām ir jānodrošina saraksts bez kvantitatīvām prasībām.



Uzņēmumiem,  kas  uz  šodienu ir biržas Brīvajā sarakstā, lai turpinātu

akciju  kotāciju  minētajā  sarakstā,  līdz šī gada beigām ir jānoslēdz

līgums   ar  biržu.  Pārējie  Brīvā  saraksta  uzņēmumi   no  2004.gada

1.janvāra tiks izslēgti no biržas.



Padomes  sēdē arī tika apstiprināti Biržas valdes sagatavotie grozījumi

nolikumā  "Par  pakalpojumu samaksu", kas paredz noteikt gada maksu par

akciju  kotēšanu  Brīvajā  sarakstā  LVL  5000  gadā. Maksa ir noteikta

balstoties  uz  izmaksām,  kas  ir  saistītas  ar  attiecīgajā sarakstā

iekļautā uzņēmuma akciju kotēšanu un apkalpošanu.



Guntars  Kokorevičs,  Rīgas  Fondu  biržas  prezidents:    "Lai arī jau

2001.gadā  bija  skaidrs,  ka  pieņemtās  likuma  normas nespēs pilnībā

pasargāt   mazākuma  akcionārus,  mēs  protams  nebijām  gaidījuši  tik

ignorējošu  Brīvā  saraksta  uzņēmumu kontrolpakešu īpašnieku attieksmi

pret  mazākuma  akcionāriem.  Publisko  akciju  sabiedrību lielo akciju

pakešu  īpašniekiem ir jāsaprot, ka iegūstot pusi uzņēmuma akciju nevar

rīkoties  ar visu uzņēmumu pēc sava prāta un ignorēt mazākuma akcionāru

intereses.  Faktiski  jau  arī  Biržas  noteiktā  maksa  nav  kaut kāds

maksājums biržai, bet gan uzņēmuma maksa par infrastruktūru, kas dod tā

akcionāriem  iespēju  brīvi  pirkt un pārdot akcijas regulēta tirgū. Ja

uzņēmums  ir publisks, tad tam jārūpējas par visiem saviem akcionāriem,

ne tikai jāaizsargā kontrolpaketes īpašnieka intereses."



Neskatoties  uz  Biržas  veiktajām  izmaiņām  normatīvajos aktos, Rīgas

Fondu  birža  vēlas  norobežoties  no  lielākās  daļas Brīvajā sarakstā

esošajām  kompānijām,  jo  uzskatām,  ka  tās ir privatizācijas procesa

radītās  sekas  un  ņemot vērā mūsu atbildību par procesiem, kas notiek

šajā  tirgū,  mēs protams nevarējām būt vienaldzīgi pret tiem desmitiem

tūkstošu   cilvēku,   kas   ir  iegādājušies  šīs  akcijas  publiskajos

piedāvājumos par privatizācijas sertifikātiem. Mēs ceram, ka ilgtermiņā

daļa  kompāniju  vēlēsies  un  spēs  kvalificēties  Otrajam  sarakstam,

savukārt  pārējie  uzņēmumi tomēr aizies no publiskā vērtspapīru tirgus

pilnībā izpildot arī savas saistības pret mazajiem akciju īpašniekiem.



Mēs  arī vēlamies piebilst, ka šāds bez prasību saraksts neapšaubāmi ir

pretstatā gan Biržas stratēģiskajiem mērķiem par caurspīdīga un atklāta

tirgus  izveidi,  gan  arī  Eiropas  Savienības kapitāla tirgus darbību

regulējošām direktīvām.



Papildu informācija:

Krista Grīntāle

Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja

Rīgas Fondu birža

Tālrunis 7212431

e-pasts: krista.grintale@rfb.lv