A/S Latvijas kuģniecība (LK) pamatdarbība 2002. gadā bijusi veiksmīga,

liecina  uzņēmuma  pagājušā gada finansiālās darbības audita rezultāti.

Pērn LK koncerna peļņa no kuģu operatīvās darbības bija 20.1miljoni ASV

dolāru.  Tā  kā  LK  koncerna  ietvaros  tikta  veikta  atsevišķu  kuģu

pārvērtēšana un panākts mierizlīgums Gdaņskas tiesas prāvā, LK koncerns

2002. gadu noslēdza ar zaudējumiem 54,4 miljonu ASV dolāru apjomā.

"Ņemot  vērā  LK  koncerna  flotes  kuģu vecumu, pasaules ekonomikas un

kuģošanas industrijas attīstības tendences 2002. gadā, kā arī pārmaiņas

LK,  sasniegto  rezultātu  no kuģu operatīvās darbības var uzskatīt par

pozitīvu," atzīst LK prezidents Imants Vikmanis.

LK prezidents uzskata, ka veiktā kuģu pārvērtēšana ir objektīva, un tās

rezultātā ir apzināta LK flotes reālā vērtība.

Apkopotie   neatkarīgo  starptautisko  vērtētāju  ziņojumi  par  flotes

vērtību  uzskatāmi  parādīja  ievērojamu atšķirību starp atsevišķu kuģu

tirgus  un uzskaites vērtībām. Visbūtiskākā atšķirība bija pēdējo piecu

gadu  laikā  LK  flotes  atjaunošanas programmas ietvaros iegādāto divu

gāzvedēju  un  trīs  Panamax  tankkuģu  vērtībām,  kas  tika pirkti par

salīdzinoši augstām cenām.

Neņemot  vērā  kuģu  pārvērtēšanas  rezultātā  radušos  zaudējumus 47.5

miljonu  ASV  dolāru  apjomā,  kā arī papildus uzkrājumus mierizlīgumam

Gdaņskas  kuģbūvētavas  lietā,  LK  koncerns 2002. gadu būtu beidzis ar

peļņu 1,1 miljonu ASV dolāru apjomā.

Pērn  panāktais mierizlīgums Gdaņskas tiesas prāvā ir LK ļoti nozīmīgs,

jo uzņēmumu atbrīvoja ne tikai no ievērojamajiem tiesvedības izdevumiem

un  neskaidrībām  nākotnē,  bet  arī no tankkuģu "Rāzna" un "Taganroga"

aresta  radītājiem  zaudējumiem.  To dīkstāve  katru gadu izmaksāja 1,4

miljonus ASV dolāru.

"2002.  gads  LK  koncerna vēsturē bija būtisku pārmaiņu gads.  Šī gada

laikā   tika   realizēta  koncerna  mātes  uzņēmuma  privatizācija,  kā

rezultātā  vairāk nekā 81% LK akciju nonāca privāto īpašnieku rokās. Ar

mērķi   optimizēt  uzņēmuma  darbību  un  izmaksas,  tika  īstenota  LK

struktūrvienību  reorganizācija  un sadarbībā ar starptautiski atzītiem

konsultantiem  kuģošanas  jomā veikts mērķtiecīgs darbs pie LK darbības

ilgtermiņa  stratēģijas  izstrādes.  Ņemot  vērā LK koncerna novecojošo

floti  un  tuvākajā  nākotnē  sagaidāmās  izmaiņas  gados  vecāku  kuģu

ekspluatācijas   ierobežojumos,  stratēģijas  īstenošanai  būs  svarīga

nozīme LK turpmākajā attīstībā," saka LK prezidents Imants Vikmanis.

LK  flotē  līderi  joprojām  ir  tankkuģi, kas veido vairāk nekā 82% no

kopējiem  LK  neto  reisu  ienākumiem.  2002.  gada  sākumā LK koncerna

tankkuģu  floti  veidoja  40 tankkuģi ar vienkorpusa un dubultā korpusa

konstrukciju.  Divi  no  LK  flotes tankkuģiem, kas gada sākumā atradās

arestā   Francijā,   netika   nodarbināti.   2002.  gada  oktobrī,  pēc

mierizlīguma  panākšanas  Gdaņskas  kuģubūvētavas  lietā, abi kuģi tika

atbrīvoti un ieradās Rīgā.

2002.  gadā,  izņemot  pašu  gada  sākumu  un  nogali,  tankkuģu tirgus

konjunktūra  nebija  labvēlīga  - frakts likmes bija vidēji zemas. Gada

nogalē,  sakarā  ar  naftas  cenu kāpumu, ko izraisīja krīze Venecuēlā,

pieaugošā  spriedze ap iespējamo Irākas konfliktu, sastrēgumiem Bosfora

jūras  šaurumā,  kā  arī  relatīvi  auksto  ziemu  un  smagajiem  ledus

apstākļiem,    pieprasījums    pēc    naftas   produktu   pārvadājumiem

palielinājās.  It  īpaši  tas  attiecās  uz  ledus klases kuģiem. Tomēr

kopumā  2002. gada vidējās frakts likmes bija būtiski zemākas par 2001.

gada  neparedzēti  augstajām  likmēm,  kas  arī  ir  galvenais  cēlonis

sliktākiem pamatdarbības rezultātiem, salīdzinot ar 2001. gadu.

Kopumā  LK  koncerna  peļņa no tankkuģu flotes darbības 2002. gadā bija

21.8   miljoni  ASV  dolāru, no gāzvedēju un sauskravu kuģiem attiecīgi

1.3 un 0.2 miljoni ASV dolāru, savukārt refrižeratorkuģu flote pagājušo

gadu strādājusi  ar zaudējumiem  3. 2 miljonus  ASV dolāru apjomā.

2002.  gadā  LK  14 refrižeratorkuģu flotes reisu neto ienākumi veidoja

10%  no kopējiem LK neto reisu ienākumiem. Lai arī, salīdzinot ar 2001.

gadu,  refrežeratorkuģu  segmentā  kopumā  bija vērojams neliels frakts

likmju  kāpums,  taču  2002.  gadā tās joprojām bija salīdzinoši zemas.

Ņemot  vērā  šo apstākli, LK plānoja pārdot septiņus refrežeratorkuģus,

taču  interese par tiem bija zema. Paredzams, ka 2003. gadā, beidzoties

aktīvai sezonai, turpināsies darbs pie  septiņu vecāko kuģu pārdošanas.

LK  koncernam  piederošo  divu moderno gāzvedējkuģu neto reisu ienākumi

2002.  gadā veidoja 7% no kopējiem ienākumiem. Sezonālais likmju kāpums

2002. gada sākumā bija zemāks nekā iepriekšējos gados, līdzīgi tankkuģu

likmēm,  gāzvedējkuģu  tirgus  likmes  pozitīvi  attīstījās  tikai gada

beigās.

Līdztekus  jūras  pārvadājumiem,  LK  koncerns  piedāvā  arī  citus  ar

kuģošanu  saistītus  pakalpojumu  veidus, ko sniedz tā meitas uzņēmumi.

Visi  šie  uzņēmumi,  izņemot  SIA  Kuģu remonta bāze, ir strādājuši ar

peļņu.

Līdz  ar  militārā  konflikta  normalizāciju  Irākā, kuģošanas tirgū ir

sācies  straujš frakts likmju kritums. Turpmāko frakts likmju attīstību

ietekmēs  naftas  cenas pasaules tirgos, un pamatā tās būs atkarīgas no

Irākas  naftas  ieguves  atjaunošanas  tempiem.  Tā  kā  fraktētāji dod

priekšroku  jaunākiem  un modernākiem kuģiem, pieprasījuma samazinājums

pēc jūras pārvadājumiem galvenokārt ietekmēs LK flotes vecāko daļu. Lai

saglabātu  kompānijas  konkurētspēju,  LK koncerna stratēģijas ietvaros

tiek  izstrādāta  flotes  atjaunošanas programma, kuras īstenošanai būs

nepieciešami vairāki gadi.

A/S   "Latvijas   kuģniecība"   2002.  gada  rezultāti  tiks  iesniegti

izskatīšanai  un  apstiprināšanai LK akcionāru pilnsapulcei, kas notiks

2003. gada 30. maijā.

Papildu informācija:

Marita Ozoliņa - Tumanovska,

A/s Latvijas kuģniecība

Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja,

Tel. 70 20 120, 9287169

E-pasts : ozolina@ls.riga.lv