Pēd. atjaunots: 28.11.2024 12:25 (GMT+2)
Ventspils nafta 07.01.2005.
Par a/s Ventspils nafta akcionāru pārstāvja ekonomikas ministra vizīti
Vakar, 2005.gada 6.janvārī, ar iepriekš izziņotu mērķi iepazīties ar
Latvijas valstij daļēji piederošās (38,6% publiskās emisijas akciju
pieder valsts a/s Latvijas Privatizācijas aģentūra) holdingsabiedrības
a/s Ventspils nafta vadītājiem a/s Ventspils nafta un a/s Ventspils
nafta
100% meitas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls apmeklēja relatīvi
nesen ekonomikas ministra amatu ieņemošais Krišjānis Kariņš.
A/s Ventspils nafta padomē darbojas četri a/s Latvijas
Privatizācijas aģentūras izvirzīti pārstāvji – Mārtiņš Jansons,
Romāns Mežeckis, Voldemārs Strīķis, Eižens Cepurnieks -, kas minētajos
amatos ir kopš 2003.gada augusta, kad premjerministrs bija K.Kariņa
partijas Jaunas laiks vadītājs Einārs Repše.
A/s Ventspils nafta kā publiska akciju sabiedrība, saskaņā ar
likumu un labas prakses tradīcijām nodrošinot visu akcionāru
vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no tā, vai akciju īpašnieks ir
privāts investors vai valsts institūcija, K.Kariņa vizīti uztvēra
kā viena akcionāra pārstāvja vēlmi detalizētāk iepazīties ar
uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā no a/s Ventspils nafta vadības
puses netika runāts par jautājumiem, par kuriem jau iepriekš saskaņā
ar attiecīgajiem informācijas sniegšanas noteikumiem ar Rīgas Fondu
biržas starpniecību ziņas nebūtu sniegtas visiem akcionāriem.
A/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada,
a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētāja vietnieka Vladimira
Solomatina, a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētājas
Olgas Pētersones un K.Kariņa vizīte norisēja lietišķā un
konstruktīvā gaisotnē, iepazīstinot ar holdingsabiedrības a/s Ventspils nafta
koncerna struktūru, situāciju koncerna tranzīta nozares uzņēmumos un,
atbildot uz K.Kariņa jautājumu, informējot par jau iepriekš publiski
izziņotajām a/s Ventspils nafta peļņas prognozēm 2004. un 2005.gadam.
K.Kariņš atzinīgi novērtēja a/s Ventspils nafta ieguldījumus,
īstenojot risku diversifikācijas politiku,
lai mazinātu koncerna kopējo finansiālo rādītāju atkarību
no politiski ekonomiskajiem riskiem, kas saistās ar
a/s Ventspils nafta tranzīta nozares uzņēmumu tiešo saistību
ar norisēm vienā valstī – Krievijas Federācijā. K.Kariņš kā
īpaši veiksmīgus novērtēja a/s Ventspils nafta ieguldījumus
nekustamajā īpašumā.
Arī K.Kariņš atzina, ka bez iepriekš īstenotās risku
diversifikācijas politikas Krievijas ekonomiski nepamatotā
īstenotās naftas cauruļvada slēgšanas Ventspils virzienā
a/s Ventspils nafta koncerna darbībai būtu radījusi daudz
smagākas sekas. “Valsts saprot, ka Ventspils naftā ir
tiešām ļoti lielas vērtības, pat ja šobrīd kāda no tām nav
īpaši pelnoša,” teica K.Kariņš.
Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja, informējot par risku
sadales politikas rezultātiem, atgādināja, ka atšķirībā no 2003.gada, kad
tika pārtraukta naftas transporta plūsma pa cauruļvadu, gan 2004.gads,
gan 2005.gads a/s Ventspils nafta koncerna darbībā tiks pabeigts ar peļņu.
K.Kariņš pauda izpratni par a/s Ventspils nafta vadības interesēm
attīstīt uzņēmējdarbību, no savas puses liekot uzsvaru uz valsts
interesēm konkrētajā uzņēmumā, tajā pašā laikā vairākkārt uzsverot,
ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. K.Kariņš arī
pauda viedokli, ka valstij un a/s Ventspils nafta privātajiem
akcionāriem ir kopējas intereses un ka visiem akcionāriem būtu
lietderīgi vienoties par visām pusēm izdevīgu situācijas risinājumu.
Tam piekrita arī M.Vaivads un V.Solomatins, kuri a/s Ventspils nafta padomē
pārstāv lielāko privāto akcionāru a/s Latvijas naftas tranzīts
(42,3% a/s Ventspils nafta akciju).
Gan M.Vaivads, gan V.Solomatins uzsvēra, ka a/s Ventspils nafta koncerna
kopējās vērtības un atsevišķo tranzīta nozares uzņēmumu – SIA Ventspils nafta
termināls un SIA LatRosTrans – vērtības paaugstināšanai nepieciešama naftas
tranzīta atjaunošana pa cauruļvadu Ventspils virzienā.
Atkārtojot jau iepriekš izteikto nostāju, M.Vaivads norādīja,
ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama stratēģiskā partnera
piesaiste, kura rīcībā būtu resursi un iespējas naftas
plūsmas atjaunošanai cauruļvadā. Taču akciju pārdošana
nav pašmērķis – vispirms jābūt pilnīgai garantijai,
ka naftas tranzīts tiks atjaunots, un tikai tad varētu vienoties par visām
ieinteresētajām pusēm – a/s Ventspils nafta kā SIA Ventspils nafta termināls
īpašnieces valsts un privātajiem akcionāriem un potenciālajam stratēģiskajam
partnerim – izdevīgu šā iespējamā darījuma modeli. “Tomēr līdz šim nopietnus
priekšlikumus šajā jautājumā mēs neesam saņēmuši,” – tā M.Vaivads.
K.Kariņš iepazinās arī a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību – Baltijas
valstīs modernāko naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils
nafta termināls. Tā platība ir 90 hektāru, un tajā atrodas Baltijas reģionā
lielākais naftas un naftas produktu uzglabāšanas rezervuāru parks ar kopējo
ietilpību 1,2 miljoni kubikmetru, kā arī četras dzelzceļa estakādes naftas
un naftas produktu pieņemšanai. Termināla modernizācijas
projektos kopš privatizācijas 1998.gadā investēti vairāk
nekā 200 miljoni USD.
Neņemot vērā naftas cauruļvada slēgšanu Ventspils virzienā,
SIA Ventspils nafta termināls aktīvi strādā ar dzelzceļa kravām,
būtiski palielinot to apjomu, salīdzinot ar laiku, kad terminālā pārkrāva arī
pa cauruļvadu pienākošo naftu. Piedāvājot arvien jaunus pakalpojumu veidus, patlaban
SIA Ventspils nafta termināls pārkrauj divu dažādu veidu naftu,
trīs veidu dīzeļdegvielu un trīs veidu autobenzīnu.
A/s Ventspils nafta
Sīkākai informācijai –
Gundega Vārpa,
tālr. 7229793;
e-pasts: gundega.varpa@vnafta.lvālr. 7229793;
e-pasts: gundega.varpa@vnafta.lv