Ventspils nafta                                    07.01.2005.



Par a/s Ventspils nafta akcionāru pārstāvja ekonomikas ministra vizīti



Vakar, 2005.gada 6.janvārī, ar iepriekš izziņotu mērķi iepazīties ar 

Latvijas valstij daļēji piederošās (38,6% publiskās emisijas akciju 

pieder valsts a/s Latvijas Privatizācijas aģentūra) holdingsabiedrības 

a/s Ventspils nafta vadītājiem a/s Ventspils nafta un a/s Ventspils 

nafta 

100% meitas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls apmeklēja relatīvi 

nesen ekonomikas ministra amatu ieņemošais Krišjānis Kariņš. 

A/s Ventspils nafta padomē darbojas četri a/s Latvijas 

Privatizācijas aģentūras izvirzīti pārstāvji – Mārtiņš Jansons, 

Romāns Mežeckis, Voldemārs Strīķis, Eižens Cepurnieks -, kas minētajos 

amatos ir kopš 2003.gada augusta, kad premjerministrs bija K.Kariņa 

partijas Jaunas laiks vadītājs Einārs Repše.



A/s Ventspils nafta kā publiska akciju sabiedrība, saskaņā ar 

likumu un labas prakses tradīcijām nodrošinot visu akcionāru 

vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no tā, vai akciju īpašnieks ir 

privāts investors vai valsts institūcija, K.Kariņa vizīti uztvēra 

kā viena akcionāra pārstāvja vēlmi detalizētāk iepazīties ar 

uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā no a/s Ventspils nafta vadības 

puses netika runāts par jautājumiem, par kuriem jau iepriekš saskaņā 

ar attiecīgajiem informācijas sniegšanas noteikumiem ar Rīgas Fondu 

biržas starpniecību ziņas nebūtu sniegtas visiem akcionāriem. 



A/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada, 

a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētāja vietnieka Vladimira 

Solomatina, a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētājas 

Olgas Pētersones un K.Kariņa vizīte norisēja lietišķā un 

konstruktīvā gaisotnē, iepazīstinot ar holdingsabiedrības a/s Ventspils nafta 

koncerna struktūru, situāciju koncerna tranzīta nozares uzņēmumos un, 

atbildot uz K.Kariņa jautājumu, informējot par jau iepriekš publiski 

izziņotajām a/s Ventspils nafta peļņas prognozēm 2004. un 2005.gadam.



K.Kariņš atzinīgi novērtēja a/s Ventspils nafta ieguldījumus, 

īstenojot risku diversifikācijas politiku, 

lai mazinātu koncerna kopējo finansiālo rādītāju atkarību 

no politiski ekonomiskajiem riskiem, kas saistās ar 

a/s Ventspils nafta tranzīta nozares uzņēmumu tiešo saistību 

ar norisēm vienā valstī – Krievijas Federācijā. K.Kariņš kā 

īpaši veiksmīgus novērtēja a/s Ventspils nafta ieguldījumus 

nekustamajā īpašumā. 



Arī K.Kariņš atzina, ka bez iepriekš īstenotās risku 

diversifikācijas politikas Krievijas ekonomiski nepamatotā 

īstenotās naftas cauruļvada slēgšanas Ventspils virzienā 

a/s Ventspils nafta koncerna darbībai būtu radījusi daudz 

smagākas sekas. “Valsts saprot, ka Ventspils naftā ir 

tiešām ļoti lielas vērtības, pat ja šobrīd kāda no tām nav 

īpaši pelnoša,” teica K.Kariņš.



Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja, informējot par risku 

sadales politikas rezultātiem, atgādināja, ka atšķirībā no 2003.gada, kad 

tika pārtraukta naftas transporta plūsma pa cauruļvadu, gan 2004.gads, 

gan 2005.gads a/s Ventspils nafta koncerna darbībā tiks pabeigts ar peļņu.



K.Kariņš pauda izpratni par a/s Ventspils nafta vadības interesēm 

attīstīt uzņēmējdarbību, no savas puses liekot uzsvaru uz valsts 

interesēm konkrētajā uzņēmumā, tajā pašā laikā vairākkārt uzsverot, 

ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. K.Kariņš arī 

pauda viedokli, ka valstij un a/s Ventspils nafta privātajiem 

akcionāriem ir kopējas intereses un ka visiem akcionāriem būtu 

lietderīgi  vienoties par visām pusēm izdevīgu situācijas risinājumu. 

Tam piekrita arī M.Vaivads un V.Solomatins, kuri a/s Ventspils nafta padomē 

pārstāv lielāko privāto akcionāru a/s Latvijas naftas tranzīts 

(42,3% a/s Ventspils nafta akciju).



Gan M.Vaivads, gan V.Solomatins uzsvēra, ka a/s Ventspils nafta koncerna 

kopējās vērtības un atsevišķo tranzīta nozares uzņēmumu – SIA Ventspils nafta 

termināls un SIA LatRosTrans – vērtības paaugstināšanai nepieciešama naftas 

tranzīta atjaunošana pa cauruļvadu Ventspils virzienā. 



Atkārtojot jau iepriekš izteikto nostāju, M.Vaivads norādīja, 

ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama stratēģiskā partnera 

piesaiste, kura rīcībā būtu resursi un iespējas naftas 

plūsmas atjaunošanai cauruļvadā. Taču akciju pārdošana 

nav pašmērķis – vispirms jābūt pilnīgai garantijai, 

ka naftas tranzīts tiks atjaunots, un tikai tad varētu vienoties par visām 

ieinteresētajām pusēm – a/s Ventspils nafta kā SIA Ventspils nafta termināls 

īpašnieces valsts un privātajiem akcionāriem un potenciālajam stratēģiskajam 

partnerim – izdevīgu šā iespējamā darījuma modeli. “Tomēr līdz šim nopietnus 

priekšlikumus šajā jautājumā mēs neesam saņēmuši,” – tā M.Vaivads.



K.Kariņš iepazinās arī a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību – Baltijas 

valstīs modernāko naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils 

nafta termināls. Tā platība ir 90 hektāru, un tajā atrodas Baltijas reģionā 

lielākais naftas un naftas produktu uzglabāšanas rezervuāru parks ar kopējo 

ietilpību 1,2 miljoni kubikmetru, kā arī četras dzelzceļa estakādes naftas 

un naftas produktu pieņemšanai. Termināla modernizācijas 

projektos kopš privatizācijas 1998.gadā investēti vairāk 

nekā 200 miljoni USD. 



Neņemot vērā naftas cauruļvada slēgšanu Ventspils virzienā, 

SIA Ventspils nafta termināls aktīvi strādā ar dzelzceļa kravām, 

būtiski palielinot to apjomu, salīdzinot ar laiku, kad terminālā pārkrāva arī 

pa cauruļvadu pienākošo naftu. Piedāvājot arvien jaunus pakalpojumu veidus, patlaban 

SIA Ventspils nafta termināls pārkrauj divu dažādu veidu naftu, 

trīs veidu dīzeļdegvielu un trīs veidu autobenzīnu. 



A/s Ventspils nafta

Sīkākai informācijai –

Gundega Vārpa,

tālr. 7229793;

e-pasts: gundega.varpa@vnafta.lvālr. 7229793;

e-pasts: gundega.varpa@vnafta.lv