Latvijas vērtīgāko uzņēmumu „TOP 101” līderis – „Latvenergo” pārsniedzis miljarda vērtību

29.10.2010

29. 10.2010.

Par 2010. gada vērtīgāko uzņēmumu Latvijā otro gadu pēc kārtas atzīta enerģētikas kompānija „Latvenergo” ar biznesa vērtību virs viena miljarda latu (1.0207 miljardi latu). Tas ir par 17% vairāk nekā 2009. gadā, kad uzņēmuma novērtējums bija 871,3 miljoni latu.

Šādu vērtējumu sniedz jaunākais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu pētījums „TOP 101”, kas publicēts žurnāla „Kapitāls” novembra numurā. Jau piekto reizi šādu pētījumu ik gadus veic investīciju baņķieru sabiedrība „IBS Prudentia” un birža „NASDAQ OMX Riga” kopā ar informatīvo partneri „Lursoft IT”.


LR Ekonomikas ministrs A.Kampars pasniedz atzinības rakstu Latvijas vērtīgākā uzņēmuma Latvenergo vadītājam U.Barisam. Foto:LETA

Krīzes gadā “TOP 101” iekļuvušo uzņēmumu kopējā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies tikai par nepilniem 5% un sasniedz 7,2 miljardus latu, no kuriem 3,4 miljardus latu vērti ir pirmie desmit uzņēmumi, pētījuma prezentācijā atzīmēja “Kapitāla” redkolēģijas loceklis Mārtiņš Barkāns.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars sveicot Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzina, ka jāsāk domāt par “Latvenergo” kapitāldaļu pārvaldības uzlabošanu jeb depolitizāciju. „Patlaban esam paredzējuši “Latvenergo” tālāku attīstību un paredzam, ka četru gadu laikā tas būs vadošais enerģētikas uzņēmums Baltijā,” sacīja Kampars.

Saņemot balvu, Uldis Bariss, AS ‘Latvenergo”, valdes loceklis, pateicās pētījuma veicējiem par augsto novērtējumu, uzsverot, ka balva apliecina mūsu spējas būtiski palielināt uzņēmuma vērtību. „Latvenergo koncerns ir būtisku pārmaiņu priekšā, jo līdz šim elektroenerģijas tirgus liberalizācija notikusi uzņēmumu sektorā, taču nākotnē arī mājsaimniecības būs tirgus dalībnieki. Latvijas tirgus nav tik liels, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, tāpēc tuvākajos gados būsim Baltijas tirgus integrācijas dalībnieks, lai kļūtu par nozīmīgu uzņēmumu reģionā, dubultojot savu tirgus daļu Lietuvā un Igaunijā,” sacīja Uldis Bariss un uzsvēra, ka „Latvenergo” ļoti īsā laikā ir izdevies iegūt aptuveni 5% no Lietuvas un Igaunijas kopējā tirgus.

Pirmoreiz izceļ konkurētspējīgāko nozaru līderus

Vērtīgākā uzņēmuma „Latvenergo” līdzšinējam vadītājam valdes loceklim Uldim Barisam novembrī tiks pasniegta „Nacionālā kapitāla balva 2010” – viņa plaukstas nospieduma bronzas skulptūra, kuru izgatavo mākslinieks Aivars Vilipsōns. „Nacionālās Kapitāla balvas” ceremonijā 29. oktobrī Rīgā, viesnīcā „Avalon Hotel” A. Vilipsōns izveidoja U. Barisa plaukstas nospiedumu mālā. „TOP 101” veidotāji pasākumā pauda pārliecību, ka ikviena šajā sarakstā iekļuvušā uzņēmuma vadītāji un darbinieki ir pelnījuši atzinību, jo dod būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi „TOP 101” sarindoti pēc to biznesa vērtības (enterprise value). AS „IBS Prudentia” partneris Kārlis Krastiņš uzskata, ka „Latvijas tautsaimniecībai ir svarīgi sekot, kā mainās vērtība tās lielākajiem uzņēmumiem un vienlaikus arī – lielākajiem darba devējiem. Šajā TOPā iekļuvušie uzņēmumi nosaka Latvijas ekonomikas atpazīstamību starptautiskajā līmenī, tādēļ šogad nolēmām īpaši atzīmēt nozares, kuru līderi no Latvijas spēj konkurēt globālajā tirgū.”

Šogad pirmoreiz ar atzinības rakstiem par starptautisku konkurētspēju valsts ekonomikai nozīmīgās nozarēs apbalvoti SIA „Mikrotīkls” (savā nišā IT nozarē – viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem pasaulē), AS „Balticovo” (pēc apjomīgas investīciju programmas tik strauji audzējis savu vērtību, ka ar reizi spējis iekļūt starp 40 vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem) un VAS „Latvijas dzelzceļš” (vērtības pieaugums par 18% salīdzinot ar iepriekšējo gadu).

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā ar vairāk nekā 12 tūkstošiem darbinieku (vairāk nekā 1% no visiem Latvijā strādājošajiem) un lielākais sociālā nodokļa maksātājs. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis šo faktoru atzīmēja kā vienu no galvenajiem, kas palīdzējis izveidot starptautiski konkurētspējīgu koncernu, kurā līdz ar mātes kompāniju ietilpst arī četri meitas uzņēmumi. Pēc viņa teiktā uz kopējā fona pasaulē un konkurējošajos tranzīta koridoros LDz pērn bijis daudz mazāks kravu pārvadājuma apjoma kritums. „Lai konkurētu noteiktos kravu plūsmu virzienos ar mūsu eksporta pakalpojumu, kuru klienti apmaksā ārzemju valūtās, mums jābūt efektīviem un pievilcīgiem gan cenas, gan laika ziņā, kurā spējam izpildīt pasūtījumu,” atzina U. Magonis.

Arī AS „Balticovo” padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze par sava uzņēmuma galvenajiem trumpjiem nosauca saliedētu un motivētu darbinieku komandu, labus partnerus finansējuma piesaistē (SEB banka un DnB Nord banka), kā arī iespēju izmantot gandrīz visus uzņēmumam līdz šim pieejamos Eiropas struktūrfondu līdzekļus: „Tie gan Latvijā varēja būt lielāki, sevišķi tiem uzņēmumiem, kuri spēj konkurēt Eiropā,” atzīmēja V. Grimze. „Lai mūs tur ņemtu vērā nepieciešams saražot vismaz 10 miljonus olu nedēļā, un „Balticovo” to spēj, jo eksportē vairāk kā 60% savas produkcijas.” Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumā investēts ap 18 miljoniem latu.

Pārvaldības novērtējums rāda, ka prasības ir izpildāmas

Līdz ar finanšu pārskatu izvērtējumu katrs šī TOPa uzņēmums ir saņēmis uzņēmuma pārvaldības novērtējumu, kas raksturo uzņēmuma kopējo caurspīdīguma līmeni, informācijas pieejamību par tā akcionāriem, kā arī citus faktorus un riskus. Šo vērtējuma daļu veica birža „NASDAQ OMX Riga” pēc īpaši TOPam izstrādātas metodoloģijas. Augstāko pārvaldības novērtējumu (100 punkti) jau trešo gadu saņem AS „Grindeks”, kas pierāda, ka izvirzītās prasības labai pārvaldībai ir izpildāmas, atzīst biržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja vietnieks Indars Aščuks. Zemākais novērtējums ir „TOP 101” jaunpienācējam SIA „Baltkom TV”.

I. Aščuks norāda, ka „TOPs nosaka uzņēmumu biznesa vērtību, salīdzinot dažādus uzņēmumus savā starpā. Ja runājam par uzņēmumu akciju pārdošanas vērtību, tad to, protams, var noteikt reāli darījumi vai akciju kotācija biržā, kur uzņēmumi joprojām var iegūt vislabāko savas vērtības novērtējumu. Starptautiskie un vietējie investori būtu ļoti ieinteresēti redzēt biržā daudzus no TOPā pārstāvētajiem uzņēmumiem, tostarp TOPa līderus un citus uzņēmumus ar valsts kapitāla līdzdalību.”

Izmaiņas Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā

Kaut arī otra vērtīgākā uzņēmuma Latvijā – AS „Swedbank” vērtējums šogad ir pieaudzis par vairāk nekā 70%, tas tomēr tālu atpaliek no līdera. „Attālums” starp TOPa līderiem pārsniedz 600 miljonus latu un salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ievērojami pieaudzis. Pērn „Latvenergo” savu tuvāko sekotāju vērtības ziņā apsteidza gandrīz divas reizes.

TOPa 33 uzņēmumiem vērtība ir kritusi, tomēr tikpat daudz 33 uzņēmumi ir spējuši to palielināt. Jau otro gadu TOPā ir samērā daudz jaunpienācēju (to skaits šogad sasniedz 35 – tostarp, uzņēmumi, kuri pērn dažādu iemeslu dēļ TOPā nebija pārstāvēti (piemēram, AS „Air Baltic Corporation”, kuram ir viens no zemākajiem pārvaldības novērtējumiem) un to kopējā vērtība pārsniedz miljardu latu.

TOPa pirmajā desmitniekā ir viens jaunpienācējs – RP SIA „Rīgas Satiksme”, kas tajā iekļuvis „pateicoties” tam, ka šogad TOPā vērtējumu nav saņēmusi AS „Latvijas kuģniecība”, jo auditēts tās finanšu pārskats nav publiski pieejams (līdzīga iemesla dēļ TOPā nav AS „Drogas”). Četros no pirmā piecinieka uzņēmumiem valstij pieder kapitāldaļu vairākums – „Latvijas Dzelzceļš”, „Lattelecom”, „Latvenergo”, „Latvijas Valsts Meži”.

Pēc vērtības pieauguma TOPa līderpozīcijās ir būvniecības nozares uzņēmumi – SIA „Merks” un SIA Skonto būve” – attiecīgi 113% un 107% pieaugums. Jāatzīmē, ka to vērtībai iepriekšējā gada TOPā bija ievērojami vērtības kritumi (>40%). Otrs straujākais vērtības pieaugums ir transporta, tranzīta un loģistikas nozares pārstāvim SIA „Strek” – 111%.

Par metodoloģiju TOP 101 izveidei

TOPa uzņēmumi vērtēti pēc ”IBS Prudentia” izstrādāta modeļa, kas balstīts uz starptautiski atzītas kompāniju novērtēšanas metodes. Kopumā tika izvērtēti vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu. Savukārt birža „NASDAQ OMX Riga” novērtēja katra uzņēmuma pārvaldību, piešķirot tiem koeficientu, kas uzņēmuma rezultātu TOPā ietekmēja 20% robežās.

Lai pēc iespējas labāk atspoguļotu uzņēmumu biznesa vērtību šajā pētījumā papildus uzņēmumu finanšu rezultātu analīzei, to vērtēšanā tiek izmantota salīdzinošo reizinātāju metode (relative multiples) uz 30.08.2010. Tas ļauj skatīt Latvijas uzņēmumus līdzīgu Eiropas uzņēmumu kontekstā un tādējādi vērtējums ir aktuālāks, atspoguļojot uzņēmuma vērtību TOPa veidošanas brīdī.

Daļu no katra uzņēmuma vērtējuma veido 2009. gada finanšu rādītāji, no kuriem noteicošie uzņēmumu darbības rādītāji bija EBITDA (ienākumi pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un nolietojuma atskaitījumiem), pašu kapitāls un tīrā peļņa. Bankas, apdrošināšanas kompānijas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji tika vērtēti, izmantojot pašu kapitāla rādītāju.

Ieskats 2010. gada „Kapitāla” TOP 101 pirmajā desmitniekā

Vieta

Vieta 2009. gadā

Nosaukums

Uzņēmuma vērtība 2010. gada topā, miljoni Ls

Uzņēmuma vērtība 2009. gada topā, miljoni Ls

Vērtības izmaiņas, %

1

1

LATVENERGO, AS

1020.70

871.30

17.15%

2

8

SWEDBANK, AS

400.96

230.39

74.04%

3

4

LATVIJAS
DZELZCEĻŠ, VAS

385.96

327.06

18.01%

4

2

LATVIJAS MOBILAIS
TELEFONS, SIA

304.67

489.47

-37.76%

5

3

LATVIJAS VALSTS
MEŽI, VAS

281.50

403.01

-30.15%

6

7

LATTELECOM, SIA

239.84

256.45

-6.48%

7

5

LATVIJAS GĀZE, AS

226.18

283.45

-20.21%

8

10

MAXIMA LATVIJA, SIA

223.69

214.15

4.46%

9

6

TELE2, SIA

212.67

272.45

-21.94%

10

11

RĪGAS SATIKSME, RPSIA

173.25

201.29

-13.93%

Pilnībā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 saraksts publicēts žurnāla „Kapitāls„ novembra numurā.

 

Kontakti: 

Āris Dreimanis
Biržas NASDAQ OMX Riga komunikāciju nodaļas vadītājs
Tālr.: 6721 2431, 26124824
E-pasts: aris.dreimanis@nasdaqomx.com

 

Vērtspapīri

Akcijas
Obligācijas
Ieguldījumu Fondi

Tirgus informācija

Statistika
Tirdzniecība
Indeksi
Izsoles

Noteikumi

Biržas noteikumi
Uzraudzība

Nāc uz Biržu

Uzņēmumiem
Investoriem
Biržas biedriem
First North konsultantiem

Aktualitātes

Nasdaq ziņas
Emitentu ziņas
Kalendārs

Par mums

Nasdaq Baltijas tirgus
Biroji