Rīgas Fondu birža pieņem lēmumu neslēgt Brīvo sarakstu

21.10.2003

21.10.2003.

Rīgas Fondu biržas Padome ir atbalstījusi valdes izstrādātos priekšlikumus attiecībā uz Brīvajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem pēc 2004.gada 1.janvāra. Rīgas Fondu birža ir pieņēmusi lēmumu neslēgt un saglabāt biržā Brīvo sarakstu. Atbilstoši grozījumiem biržas nolikumā “Par vērtspapīru sarakstiem” Brīvais saraksts būs bez kvantitatīvajām prasībām. Tas nozīmē, ka jebkura publiska akciju sabiedrība Latvijā, varēs kotēt savas akcijas biržā, neatkarīgi no šīs sabiedrības pamatkapitāla, kapitalizācijas, rentabilitātes, akcionāru skaita, akciju skaita publiskā apgrozībā un citiem kritērijiem. Prasība par šāda saraksta ieviešanu katrā Latvijā reģistrētā fondu biržā ir iestrādāta jaunajā “Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Uzsākot stratēģisko virzību no kvantitātes par labu kvalitātei, 2001. gadā Rīgas Fondu birža paziņoja par nodomu slēgt Brīvo sarakstu no 2004.gada. Biržas mērķis bija un paliek piedāvāt tirgum kvalitatīvus uzņēmumus, kas ievēro mazākuma akcionāru intereses un publiska uzņēmuma pārvaldes principus. Šāds termiņš tika noteikts:
1) ņemot vērā likumu “Par vērtspapīriem”, saskaņā ar kuru tiem uzņēmumiem, kuri kontrolpaketi ieguvuši privatizācijas rezultātā līdz 2003. gada 26.septembrim bija tiesības neizteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu un
2) lielākajai daļai Brīvā saraksta uzņēmumu uz to brīdi bija akciju kontrolpaketes īpašnieks. Šāds risinājums deva iespēju mazākuma akcionāriem brīvi tirgot sev piederošās akcijas regulētā tirgū un līdz brīdim, kad kontrolpaketes īpašnieks izteiks akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vājie akciju atpirkšanas rezultāti, diemžēl apliecināja, ka uzņēmumu lielo akciju pakešu īpašniekiem nerūp mazo akcionāru interese un tie ir gatavi visos iespējamajos veidos izvairīties no akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. Ņemot vērā jau iepriekš Rīgas Fondu biržas valdē pieņemtos lēmumus par Brīvā saraksta likvidāciju liels skaits ieguldītāju, tai skaitā tie, kuri piedalījās publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, tika nostādīti neskaidrā situācijā. Atšķirībā no Oficiālajā sarakstā un Otrajā sarakstā kotēto uzņēmumu īpašniekiem, Brīvā saraksta uzņēmumu mazie akcionāri faktiski zaudēja jebkuras iespējas arī nākotnē atbrīvoties no šo uzņēmumu akcijām.

Lai aizsargātu mazo investoru intereses, biržai pārrunājot esošo situāciju ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, bankām un brokeru sabiedrībām, ir panākta kopīga izpratne par šī jautājuma risināšanu un attiecīgie priekšlikumi jau ir iestrādāti “Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Grozījumi paredz, ka visām Latvijā izveidotām regulētajām tirgus vietām ir jānodrošina saraksts bez kvantitatīvām prasībām.

Uzņēmumiem, kas uz šodienu ir biržas Brīvajā sarakstā, lai turpinātu akciju kotāciju minētajā sarakstā, līdz šī gada beigām ir jānoslēdz līgums ar biržu. Pārējie Brīvā saraksta uzņēmumi no 2004.gada 1.janvāra tiks izslēgti no biržas.

Padomes sēdē arī tika apstiprināti Biržas valdes sagatavotie grozījumi nolikumā “Par pakalpojumu samaksu”, kas paredz noteikt gada maksu par akciju kotēšanu Brīvajā sarakstā LVL 5000 gadā. Maksa ir noteikta balstoties uz izmaksām, kas ir saistītas ar attiecīgajā sarakstā iekļautā uzņēmuma akciju kotēšanu un apkalpošanu.

Guntars Kokorevičs, Rīgas Fondu biržas prezidents: “Lai arī jau 2001.gadā bija skaidrs, ka pieņemtās likuma normas nespēs pilnībā pasargāt mazākuma akcionārus, mēs protams nebijām gaidījuši tik ignorējošu Brīvā saraksta uzņēmumu kontrolpakešu īpašnieku attieksmi pret mazākuma akcionāriem. Publisko akciju sabiedrību lielo akciju pakešu īpašniekiem ir jāsaprot, ka iegūstot pusi uzņēmuma akciju nevar rīkoties ar visu uzņēmumu pēc sava prāta un ignorēt mazākuma akcionāru intereses. Faktiski jau arī Biržas noteiktā maksa nav kaut kāds maksājums biržai, bet gan uzņēmuma maksa par infrastruktūru, kas dod tā akcionāriem iespēju brīvi pirkt un pārdot akcijas regulēta tirgū. Ja uzņēmums ir publisks, tad tam jārūpējas par visiem saviem akcionāriem, ne tikai jāaizsargā kontrolpaketes īpašnieka intereses.”

Neskatoties uz Biržas veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos, Rīgas Fondu birža vēlas norobežoties no lielākās daļas Brīvajā sarakstā esošajām kompānijām, jo uzskatām, ka tās ir privatizācijas procesa radītās sekas un ņemot vērā mūsu atbildību par procesiem, kas notiek šajā tirgū, mēs, protams, nevarējām būt vienaldzīgi pret tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir iegādājušies šīs akcijas publiskajos piedāvājumos par privatizācijas sertifikātiem. Mēs ceram, ka ilgtermiņā daļa kompāniju vēlēsies un spēs kvalificēties Otrajam sarakstam, savukārt pārējie uzņēmumi tomēr aizies no publiskā vērtspapīru tirgus, pilnībā izpildot arī savas saistības pret mazajiem akciju īpašniekiem.

Mēs arī vēlamies piebilst, ka šāds bez prasību saraksts neapšaubāmi ir pretstatā gan Biržas stratēģiskajiem mērķiem par caurspīdīga un atklāta tirgus izveidi, gan arī Eiropas Savienības kapitāla tirgus darbību regulējošām direktīvām.



Papildu informācija:
Krista Grīntāle
Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja
Rīgas Fondu birža
Tālrunis 7212431
e-pasts: krista.grintale@rfb.lv