Turpmāk valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoles notiks Rīgas Fondu biržā

17.06.2005

Turpmāk valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoles notiks Rīgas Fondu biržā, jo Rīgas Fondu birža (RFB) ir apstiprināta par finanšu aģentu valsts vērtspapīru sākotnējai izvietošanai. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus emitē Finanšu ministrija, bet visas emisijai nepieciešamās darbības, kas saistītas ar vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu, veic Valsts kase.

Ministru kabineta sēdē 31.maijā tika akceptēti valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi, kas paredzēja tiesības Finanšu ministrijai izvēlēties finanšu aģentu. Saskaņā ar līgumu, kas ir noslēgts ar RFB, biržā notiks visi trīs noteikumos paredzētie vērtspapīru izvietošanas paņēmieni – konkurējošā daudzcenu izsole, fiksētās likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole un tiešā pārdošana.

Valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsolēs varēs piedalīties ikviens Rīgas Fondu biržas biedrs: šobrīd tādu ir 17. No tiem 9 ir Latvijas komercbankas, bet 7 – lielākās Igaunijas un Lietuvas komercbankas un brokeru sabiedrības, kā arī starptautiska mēroga finanšu starpnieki no Zviedrijas un Somijas.

Lai iegādātos valsts parāda vērtspapīrus sākotnējās izvietošanas izsolē caur biržu, biedriem, tāpat kā līdz šim, pirkšanas uzdevumos jānorāda peļņas likme (procentos). Komisijas maksa būs tāda pati kā parāda vērtspapīru darījumiem otrreizējā tirgū, proti, 0,01% no pirkšanas apjoma.

Kā zināms, līdz šim Valsts kases finanšu aģents bija Latvijas Banka. Aģents galvenokārt tiek mainīts pēc Latvijas Bankas ierosinājuma. Tam pamatā ir fakts, ka valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas organizēšana nav centrālās bankas pamatfunkcija, pie tam saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un rekomendācijām centrālajai bankai jāievieš maksa par pakalpojumiem norēķiniem ar vērtspapīriem, t.sk., par valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu. Līdz ar to Latvijas Bankas piedāvājumu valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā bija nepieciešams salīdzināt ar jebkura cita iespējamā finanšu aģenta piedāvājumu. Rezultātā Rīgas Fondu biržas piedāvājums bija visizdevīgākais.

Kritēriji aģenta izvēlei bija: finanšu aģenta piedāvātās valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas sistēmas atbilstība valsts vērtspapīru emisiju organizēšanai, interešu konflikta neiespējamība starp finanšu aģenta funkciju veikšanu un dalību valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, paredzamās izmaksas saistībā ar finanšu aģenta piedāvātās sistēmas ieviešanu, apkalpošanu un uzturēšanu, finanšu aģenta pieredze vērtspapīru sākotnējās izvietošanas organizēšanā, iespējas ar finanšu aģenta piedāvātās sistēmas palīdzības paplašināt valsts vērtspapīru investoru loku, iepriekšējās sadarbības pieredze, piedāvātās sistēmas elastīgums attiecībā uz jaunu risinājumu nodrošināšanu valsts vērtspapīru sākotnējai izvietošanai.

Bez tam jaunajos MK noteikumos par valsts vērtspapīru izlaišanu bija nepieciešams precizēt valsts vērtspapīru cenas un ienesīguma aprēķina metodes atbilstoši Eiropas Savienībā izmantotajai praksei, noteikt vienotu valsts vērtspapīru norēķinu veikšanas kārtību gan konkurējošās daudzcenu izsoles, gan nekonkurējošās izsoles gadījumā, kā arī veikt citus atsevišķus mazāk būtiskus labojumus, kuri nākotnē atļautu efektivizēt valsts vērtspapīru tirgu.

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti. Šobrīd valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri ir vienīgais valsts iekšējā aizņēmuma avots.

Izvēloties par valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas finanšu aģentu RFB, Valsts kases ieguvumi būs šādi:
· valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana pilnībā notiks elektroniski ar starptautiskā finanšu tirgus investoriem labi pazīstamas sistēmas SAXESS starpniecību;
· netiks palielinātas valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izmaksas (valsts parāda apkalpošanas izdevumi);
· valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana tiks veikta ar pieredzējuša finanšu aģenta starpniecību;
· Valsts kasei jau ir veiksmīga līdzšinējās sadarbības pieredze ar RFB jau kopš 1999.gada;
· iespējama potenciālo investoru loka paplašināšanās;
· izsoļu procesa lielāka atklātība un uzticamība.

Pirmā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija tika veikta 1993.gada beigās. Turpmākajos gados, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri.

Patreiz apgrozībā šādai valsts vērtspapīri (pēc diskonta):
· īstermiņa parādzīmes ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši mēneši – Ls 12 431 397 jeb 3,06%
· īstermiņa parādzīmes ar sākotnējo dzēšanas termiņu divpadsmit mēneši – Ls 58 312 252 jeb 14,37%
· vidēja termiņa obligācijas ar sākotnējo dzēšanas termiņu trīs gadi – Ls 15 946 784 jeb 3,93%
· vidēja termiņa obligācijas ar sākotnējo dzēšanas termiņu pieci gadi – Ls 193 258 053 jeb 47,62%
· ilgtermiņa obligācijas ar sākotnējo dzēšanas termiņu desmit gadi – Ls 125 845 802 jeb 31,01%
Kopējais apgrozībā esošo valsts vērtspapīru apjoms (pēc diskonta) ir Ls 405 794 288.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri atkarībā no to sākotnējā dzēšanas termiņa tiek iedalīti trīs grupās:
1) īstermiņa parādzīmes – vērtspapīri kuru sākotnējais dzēšanas termiņš nepārsniedz vienu gadu;
2) vidēja termiņa obligācijas – vērtspapīri ar sākotnējo dzēšanas termiņu, kas ir garāks par vienu gadu un nepārsniedz piecu gadu robežu;
3) ilgtermiņa obligācijas – vērtspapīri ar sākotnējo dzēšanas termiņu, kas ir garāks par pieciem gadiem.


Papildu informācija:

Baiba Melnace
Finanšu ministrijas preses sekretāre
Tālr. 7095405, 9265135
baibam@fm.gov.lv

Inese Purgaile
Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste
Tālr. 7212431