1.  Kāpēc  2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un

Jērcēnu  sīkkoksnes  pārstrādes  ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā

radīja  a/s  "Strenču  MRS"  LVL  99  087  lielus  zaudējumus  un ja ir

vispārpieņemts,  ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto

vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība?

2003.gadā  tika  pārtraukta  Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu

sīkkoksnes  pārstrādes  ceha  darbība balstoties uz  2003.gada 31.marta

akcionāru  pilnsapulces  lēmumu (balsojums 100% par)  - pilnvarot valdi

pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju.

Kā  Jūs  minat,  tad  šī  nozare  Uzņēmumam  2003.finanšu  gadā  radīja

zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma

darbības finansu rezultātus.

Jūs  minat,  ka  ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt

lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares

pārstāvji  ar  vairāku  gadu  darba  stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību

sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību:

a)  koksnes  pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas

bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus;

b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu

darbību,  nozīmētu  pilnīgu  infrastruktūras,  ES  prasībām  atbilstošu

koksnes  pārstrādes  tehnoloģiju  un  iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu

ievērojamus finansiālos resursus;

c)  turpmākā  darbībā  Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes

pakalpojumu  attīstīšanā,  kurā  Uzņēmuma  vadība  saskata  vislielākās

izaugsmes  un  attīstības  perspektīvas.  Uzņēmuma  vadība  uzskata, ka

vienlaicīgi   attīstīt  kokmateriālu  pārstrādi  nav  lietderīgi  lielo

ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē

gan gatavās produkcijas realizācijā.

2.  Pēc  2003.gada  finanšu  pārskata  redzams,  ka  SIA  "Pata AB" nav

norēķinājusies  ar  a/s  "Strenču  MRS"  par  summu  LVL 250 936. Lūdzu

paskaidrot  kādā  ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās

plānots dzēst?

Apaļkoksnes  realizācija  SIA  "Pata AB" tiek veikta saskaņā ar līgumu,

kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA "Pata AB" un paredz, ka norēķini par

realizēto  produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA "Pata

AB"  ir  pilnībā  norēķinājusies  ar  Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika

realizēta  2003.gada  beigās,  vēl  jo  vairāk   -  no SIA"Pata AB"esam

saņēmuši  priekšapmaksu  par  kokmateriāliem  2004.  gada  cirsmu fonda

iegādei  un  pēc  stāvokļa  uz  2004.gada  31.martu  A/S Strenču MRS ir

parādā SIA "Pata AB" .

3.  Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s "Strenču MRS" ir būtiski

samazinājusi skaidras naudas atlikumus.

Uzņēmuma  finansu  un  naudas  līdzekļu vadības politika neparedz turēt

lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē.

Ja  jautājums  attiecās  uz  naudas  līdzekļu  atlikumu samazinājumu uz

2003.gada  31.decembri  salīdzinājumā  ar  2002.gada  31.decembri,  tad

naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums:

a)  2003.gada  laikā  ir  samazināti  aizņēmumi  pret kredītiestādēm un

līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā;

b)  Uzņēmuma  debitoru  atlikums  2003.gada  beigās  bija  par  LVL 424

tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms.

4.  Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada

finanšu  pārskatus,  ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem

(no LVL 80 828 - 2002.gadā uz LVL 6 494 - 2003.gadā), ja tanī pat laikā

parādu summa ir pieaugusi?

2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu

sliktajiem  debitoriem.  2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie

debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi.

Uz  2003.  gada  31.decembri  pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no

zāģbaļķu  un  papīrmalkas  pircējiem,  kas  regulāri veic maksājumus un

kuriem  attiecīgi  nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru

kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies.

5.  Kādi  bija  akcionāru  apsvērumi,  kad 2004.gada 20.maija akcionāru

pilnsapulcē  tika  pieņemts  lēmums  nomainīt  uzņēmuma  revidentus  un

atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem?

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 62.pantu Uzņēmuma gada

pārskatu  revīziju  ir  jāveic  zvērinātam  revidentam,  kura  statusam

atbilst gan iepriekšējais gan jaunais Uzņēmuma revidents.

Kā  viens no būtiskākajiem argumentiem par labu jaunā revidenta izvēlei

ir   jāmin   ievērojamais  revīzijas  izmaksu  samazinājums  saglabājot

nemainīgi augstu revīzijas procesa kvalitāti.

6.  Paskaidrot, kādā stadijā atrodas a/s "Strenču MRS" un VAS "Latvijas

valsts   meži"  tiesvedības process,  kā  arī  sniegt  skaidrojumu  par

prasības būtību, apstākļiem un sekām? 

Uzņēmuma  gada pārskatā norādītais tiesas process starp Uzņēmumu un VAS

"Latvijas  valsts  meži"  ("LVM")  ir  beidzies 2003. gada 22. oktobrī.

Minētajā  datumā  Vidzemes  apgabaltiesa  pasludināja  spriedumu,  kurš

stājās   spēkā   tā   pasludināšanas  brīdī.  LVM  Civilprocesa  likumā

noteiktajā   termiņā   kasācijas  sūdzību  par  Vidzemes  apgabaltiesas

spriedumu neiesniedza, tādējādi, tiesiskais strīds ir galīgi atrisināts

un tā turpināšana procesuāli nav iespējama.

Uzņēmuma celtās prasības būtība bija prasījums uzlikt par pienākumu LVM

piešķirt Uzņēmumam ilgtermiņa mežistrādes līgumos norādītās mežistrādes

tiesības  noteiktā  apjomā  (92800m³  ar  līgumos pieļauto nobīdi ± 10%

apmērā)  par 2002. un 2003. gadiem, kā arī atzīt tiesības saņemt cirsmu

fondu  norādītajā  apmērā  līdz  2026.  gadam.  LVM prasību neatzina un

norādīja,  ka cirsmu fonds nav palielināms virs 76,58 tūkst. m³ apjoma.

Vidzemes  apgabaltiesa, izskatot šo tiesisko strīdu apelācijas instancē

nosprieda  apmierināt  Uzņēmuma  prasību daļēji un uzlikt pienākumu LVM

piešķirt  prasītājam cirsmas tāmi 81300 m³ apjomā 2002. un 2003. gados,

kā  arī  atzina tiesības prasītājam saņemt šāda pat apjoma cirsmu fondu

līdz 2005. gadam (ieskaitot). 2006. gadā saskaņā ar Latvijas Republikas

likumiem  Ministru kabinetam ir jāapstiprina jauna kopējā ciršanas tāme

valsts mežos, tāpēc attiecībā uz šo periodu cirsmu fonda precīzu apjomu

pēc  tiesas  ieskata  noteikt  nebija  iespējams.  Tiesas  spriedums ir

vērtējams  kā  Uzņēmumam  pozitīvs, jo tika saņemtas tiesības izstrādāt

ilgtermiņa  mežistrādē nodotajos mežos reāli pieejamos resursus, kā arī

tiesas  ceļā  tika apstiprināta izstrādājamo meža resursu aprēķināšanas

formula, kas var tikt izmantota cirsmu fonda aprēķināšanai arī 2006. un

turpmākajos  gados,  kad  valstiski tiks apstiprināta jaunā kopējā mežu

ciršanas.



A.Krastiņš

A/s "Strenču MRS"

Valdes priekšsēdētājs