Last update: 30.11.2024 18:15 (GMT+2)
Akciju sabiedrības Ventspils nafta padome šodien, 25.jūlijā, izskatīja
un pieņēma zināšanai sabiedrības 2003.gada pirmo sešu mēnešu finansiāli
ekonomiskās darbības rezultātus. Neskatoties uz Krievijas
monopolstruktūru administratīvo lēmumu pārtraukt jēlnaftas eksportu pa
cauruļvadu Ventspils virzienā, pirmajā pusgadā a/s Ventspils nafta
terminālā salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir būtiski
palielinājies no dzelzceļa pieņemto un pārkrauto naftas produktu
apjoms.
Pirmajā pusgadā a/s Ventspils nafta neto apgrozījums ir sasniedzis 13,5
miljonus latu, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 24,4 tūkstošus latu
(sk. pielikumu). A/s Ventspils nafta terminālā šajā periodā pārkrauti
kopumā 6,5 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, un visas kravas uz
Ventspili transportētas tikai pa dzelzceļu.
Dīzeļdegvielas pārkraušanas apjomi 2003.gada janvārī-jūnijā
salīdzinājumā ar analogu laikposmu pērn ir pieauguši par 34,5%,
sasniedzot 3,7 miljonus tonnu. Dažādu marku benzīnu pārkraušana
minētajā laikā attiecībā pret šo periodu pagājušajā gadā ir
palielinājušies par 35,3%, sasniedzot 1,4 miljonus tonnu. Naftas
produktu pārkraušanas apjoma pieaugums 2003.gada pirmajos sešos mēnešos
saistīts ar to eksporta palielinājumu no Krievijas un citām NVS
valstīm, neaizsalstošās Ventspils ostas veiksmīgo darbību pat
visbargākajos ziemas apstākļos atšķirībā no kaimiņvalstu ostām un
tirgus konjunktūrai atbilstošo tarifu politiku.
2003.gada pirmajos sešos mēnešos a/s Ventspils nafta terminālā
pārkrauti arī 1,5 miljoni tonnu jēlnaftas, kas tika piegādāta pa
dzelzceļu. Šo pakalpojumu a/s Ventspils nafta sāka piedāvāt tikai
2002.gada nogalē, un pusgada laikā tas bija ļoti pieprasīts no
Krievijas naftas eksportētāju puses sakarā ar jēlnaftas ieguves
palielināšanos, augstajām jēlnaftas cenām un Krievijas cauruļvadu
īpašnieka Transņeftj ierobežotajām transportēšanas jaudām.
A/s Ventspils nafta darbību pirmajā pusgadā negatīvi ietekmēja
jēlnaftas transportēšanas pārtraukums pa cauruļvadu, kas iepriekšējos
gados nodrošināja termināla lielāko pārkraušanas apjoma un ienākumu
daļu, kā arī Latvijas dzelzceļa nepietiekamās jaudas un Krievijas
noteiktie zemākie naftas produktu kravu dzelzceļa pārvadājumu tarifi uz
savas valsts ostām.